Par pamatu analīzei tiek izmantota:
- “O*NET” (The Occupational Information Network) sistēma[1], kurā ir apkopota informācija gan par atsevišķām profesijām, gan tām nepieciešamajām tehnoloģiju prasmēm, kā arī statistikas informācija pa nozarēm;
- HOLON IQ (2021 Global Learning Landscape)[2] atlasot HE (angliski – higher education) sadaļu un, Higher Education Digital Capability Framework[3], kuros ir apkopota informācija par nepieciešamajām tehnoloģiju prasmēm augstākajā izglītības jomā.
Digitālo rīku sākotnējā atlase notiek, izvēloties pieprasītākos rīkus katrā profesijā un jomā, papildu digitālo rīku atlase tiek veikta 3 platformās, atlasot profesiju un TOP15 rīkus katrā. Izmantotas šādas tiešsaistes platformas, kas specializējas vērtējumu un atsauksmju sniegšanā par dažādiem lietotņu un programmatūras risinājumiem:
- https://www.g2.com/ – platforma palīdz izvēlēties labākos risinājumus, pamatojoties uz reāliem lietotāju pārskatiem un viedokļiem.
- https://sourceforge.net/ – platforma piedāvā atvērtā koda un biznesa programmatūru salīdzināšanas datu bāzi.
- https://www.capterra.com/ – platforma piedāvā lietotājiem meklēt, salīdzināt un pārskatīt dažādus programmatūras un tehnoloģiju risinājumus.
Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaug mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) un automatizācijas rīku izmantošana, šie rīki identificēti un analizēti atsevišķi, izmantojot augstāk minētās 3 platformas, kā arī Google Search, Similarweb un Google Trends.
Analīzes rezultātā, testam un democentrā tiek izvēlētas vismaz 10 digitālie rīki katrā profesijā vai jomā.
[1] https://www.onetonline.org/